KNIPELĒTAS MEŽĢĪNES LATVIJĀ
Knipelēšana ir viens no tekstilrokdarbu tehnikas veidiem, kādā tiek darinātas mežģīnes.
Pasaules vēstures kopainā senās mežģīnes ir vien maza daļiņa, kas mainās un attīstās, zūd un atkal atjaunojas, raksturojot laiku un vidi, kurā dzīvo cilvēks. Balstoties uz mežģīņu tekstiliju vēsturisko attīstību, mežģīņu izstrādājumus, atbilstoši to darināšanas specifikai/ tehnoloģijai, var iedalīt četrās lielās atlases grupās:
izšūšana — adatiņas mežģīnes (17.-20.gs.), austrumu mežģīnes (20., 21.gs.), lentīšu mežģīnes (20., 21.gs.), Tenerifes mežģīnes (20.gs.) un tilla mežģīnes (18.- 21.gs.);
pīšana — pītas bārkstis, knipelētas mežģīnes (17.-21.gs.);
mezglu siešana — mezglotas (makramē), mežģīnes (20., 21.gs.), tīkla mežģīnes (17.- 20.gs.),, kuģīšu” tehnikā darinātas (frivolitē) mežģīnes (17.gs. un 20., 21.gs.);
valdziņu (cilpu) veidošana — adītas un tamborētas mežģīnes. Katrai grupai ir divas daļas: mežģīņtamborējumu un mežģīņadījumu grupa, un atsevišķi nodalītā īru tamborējumu grupa, kam pieder seno mežģīņu tehnoloģiju īpašais statuss.
Laikā no 1993. gada līdz 2020. gadam veidots empīrisko un teorētisko zināšanu sistemātiskums: izdarītas ekspertu aptaujas, meklēta zinātniskā un speciālā literatūra, zīmējumi, raksti, ikonogrāfijas un glezniecību materiāli, izmantoti avoti no bibliotēkām, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Ārzemju mākslas muzeja, Rundāles pils muzeja, Madonas, Aizkraukles un Cēsu novadpētniecības un mākslas muzeju un ārvalstu muzeju arhīviem un krājumiem, fiksētas mežģīņu paraugu un arhetipu kolekcijas, kā arī pētīti un klasificēti Latvijas Amatniecības kameras un tautas lietišķās mākslas studiju meistaru privātkolekcijās esošie materiāli. (Pamatā pētījuma materiāli ir izmantoti Dagmāras Prībergas, Dr.sc.ing. publikācijās: Senās mežģīnes Latvijā, ISBN 978-9984-9863-5-7, izd. Zelta grauds 2007.g., 215.lpp. un Mežģīņu mantojums Latvijā. Praktiskā grāmata, ISBN 978-9934-14-959-7, iesp.Jelgavas tipogrāfjā. 2016.g., 304.lpp.
Fotogrāfijā redzams mācību process. Sabīnes Indriksones-Moore foto
Par nemateriālo kultūras mantojumu
Prasmes, pieredzi un zināšanas nevar aptaustīt, tādēļ tās saucam par nemateriālām. Savukārt nemateriālo mantojumu kā dzīvo mantojumu nevaram atdalīt no cilvēka dzīves – strādājot dārzā, gatavojot ēst un svinot svētkus, mēs bieži izmantojam ģimenē apgūto pieredzi, paši to īpaši neapzinoties. Nemateriālais mantojums cilvēkam ir svarīga saikne ar savu ģimeni un kopienu. Tas mums sniedz nepārtrauktības un piederības sajūtu. Nemateriālā kultūras mantojuma pastāvēšana balstās pastāvīgā praktizēšanā un tālāknodošanā…..
2003.gadā tika pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (turpmāk – Konvencija), uzsverot, ka ikviena Konvenciju pieņēmusī dalībvalsts ir atbildīga par nemateriālā kultūras mantojuma pārmantošanu un kultūras savdabības saglabāšanu kā pretstatu kultūras standartizācijai. UNESCO par nemateriālo kultūras mantojumu atzīst “paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos arī indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu”…….
Līdz 2020. gada augustam no vairāk nekā 200 pasaules valstīm Konvencijai bija pievienojušās 180 valstis. Latvija bija astotā valsts, kas pievienojās Konvencijai (2005. gada 14. janvārī)……..
Lai popularizētu dzīvā kultūras mantojuma vērtības un dalītos pieredzē, UNESCO veido starptautiskus sarakstus. …….
Par Konvencijas īstenošanu Latvijā atbild Latvijas Republikas Kultūras ministrija un tās pakļautībā esošais Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Lai stiprinātu Konvencijas principu ieviešanu nacionālā līmenī, 2016. gada 29. septembrī tika pieņemts Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Likums paredz izveidot Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu, kas ietver nemateriālā kultūras mantojuma elementus jeb vērtības, kas atzīstamas par valsts aizsargājamu kultūras mantojumu un kuru iekļaušanai ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. Latvijas Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido pašas tradīciju kopienas un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, kas izvērtē pieteikumus. No 2017. gada līdz 2022. gadam Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļautas 32 vērtības……tai skaitā 2018. gadā Knipelēšanas prasme.
*(Pilna informācija “Par NKM” Latvijas Nacionālā Kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma tīmekļa vietnē https://nematerialakultura.lv/ un par knipelētām mežģīnēm https://nematerialakultura.lv/Elementi/knipelesanas-prasme-2018/)
Paraugu grāmata simbolizē meistaru prasmes nodošanu nākamajām paaudzēm – zināt, saglabāt, tupināt!
Paraugu grāmata 19.g. (Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumi)
